Efektīva elektriskā apkure

Apsildei mājoklī jānodrošina, lai cilvēki justos komfortabli, taču siltumu ir vēlams samērot ar saprātīgu elektroenerģijas patēriņu gadījumā, ja mājoklim izvēlēta elektriskā apsilde. Lūdzām dalīties praktiskos padomos par energoefektīvu elektrisko apsildi AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centra speciālistus.

1.padoms – jāregulē apsildes temperatūra telpās
Pirmais, kas jāatceras, lai efektīvi izmantotu jebkuru apsildes veidu, būtu jāregulē apsildes temperatūra telpās, īpaši laikā, kad tajās neviens neuzturas. Mājoklī ieteicamais temperatūras līmenis ir 20 līdz 22 grādi – cilvēks šādā siltumā jūtas komfortabli un ir energoefektīvs, jo nevajadzīgi nepatērē elektroenerģiju. Ja mājoklī uzturēsim augstāku temperatūru, piemēram, 25 grādus, tad patērēsim vairāk elektrības šādas temperatūras nodrošināšanai un, ilgstoši atrodoties šādā telpā, cilvēkam radīsies sajūta, ka telpā trūkst svaiga gaisa. Atverot vaļā logu, lai telpas izvēdinātu, pastāv risks enerģijas zudumiem, jo notiks ne tikai gaisa apmaiņa, bet tiks zaudēts arī siltums. Tas nozīmē, ka apkures sistēmai būs nepieciešams no jauna piesildīt telpu, patērējot papildus elektroenerģiju.

2.padoms – pirms rudens/ziemas sezonas jāveic apkures sistēmas pārbaude
Temperatūras regulēšana mājoklī dos vislielāko elektroenerģijas ietaupījumu gadījumā, ja apsildes sistēma būs pareizi un kvalitatīvi izbūvēta, un temperatūra istabās būs vienmērīga. Ja esat novērojuši, ka vienā istabā ir par karstu, kamēr citā siltums nav pietiekams un salst, tad nepieciešams veikt apsildes sistēmas revīziju un darbus, lai šo situāciju novērstu. Temperatūras regulēšanu vēlams sākt pēc tam, kad apsildes līmenis visās telpās ir vienāds. Elektroenerģijas patēriņu būtiski ietekmē telpa vai ēka, kurā sildierīci pielieto. Ja siltumsūkni ar ļoti augstu lietderības koeficientu uzstādīsim slikti nosiltinātā ēkā, tad elektroenerģijas patēriņš tāpat būs lielāks nekā ēkā ar maziem siltuma zudumiem un labiem lietošanas paradumiem.

3.padoms – pametot telpas, temperatūra jāpazemina
Dodoties uz darbu vai brīvdienās vispār pametot mājokli, energoefektīvs risinājums ir temperatūras pazemināšana. Par vienu grādu samazinot apkures temperatūru, mēs varam ieekonomēt no 5 līdz 7% līdzekļu, ko maksājam par elektrisko apsildi. Piemēram, darba dienas laikā samazinot temperatūru mājoklī par 2 grādiem, elektroenerģijas patēriņu apkurei šajā periodā iespējams samazināt par 10%. Dodoties atvaļinājumā vai nedēļas nogali pavadot ārpus mājas, temperatūru mājoklī vēlams samazināt līdz 16 grādiem – tad ietaupījums būs vēl lielāks. Eksperti papildus rekomendē nakts laikā gulēt nedaudz vēsākā telpā – 18 līdz 19 grādu siltumā. Tas nodrošinās ne tikai jūtamu elektroenerģijas izmaksu samazinājumu apsildei, bet arī kvalitatīvu miegu un kārtīgu atpūtu.

Efektīvākie – siltumsūkņi
Visefektīvākais no elektriskajiem apsildes veidiem ir siltumsūknis – parasti tos izmanto kā pamatapsildes iekārtu. Siltumsūkņi iedalās zemes siltumsūkņos, kas kā siltuma avotu izmanto zemi, dziļurbuma ūdeni vai ūdenstilpnes, un gaisa siltumsūkņos, kas izmanto kā siltuma avotu āra gaisu. Abiem veidiem atšķiras izbūves izmaksas, bet apkures sezonas laikā tie strādā ar lietderības koeficientu 300 – 500%. Tas nozīmē, ka, patērējot 1 kWh elektroenerģijas, tiek saražoti 3 kWh siltumenerģijas. Skatoties vidējo apkures sezonu, abām siltumsūkņu grupām lietderības koeficients būs līdzīgs. Tas atšķirsies, ja skatāmies atsevišķus mēnešus, jo zemē siltuma daudzums samazinās vienmērīgāk, savukārt gaisa siltumsūkņu efektivitāte ir atkarīga no gaisa temperatūras ārā. Piemēram, ja laukā būs +10 grādi, tad lietderības koeficients būs 400%, savukārt, ja temperatūra būs ­­mīnus 25 grādi, lietderības rādītājs saruks līdz 200% vai mazāk.

Sildītājs jāizvēlas atkarībā no mērķa
Visiem elektriskās apsildes veidiem teorētiskā efektivitāte ir 100%, bet praktiski iespējami arī zudumi. Elektriskā sildītāja izvēle jāizdara atkarībā no tā, kā gribam izjust siltumu. Efektivitātes skalā siltumsūkņiem seko siltās grīdas. Tas ir arī risinājums, kas tiek izmantots zemes vai ūdens siltumsūkņiem un siltumsūkņiem gaiss-ūdens. Arī ar elektroapsildes kabeļiem iespējams izveidot siltās grīdas. To cilvēki vairāk pazīst kā risinājumu vannas istabām.

Nākamie efektīvākie ir infrasarkano staru sildītāji, ko izdevīgi ir izmantot ēkās ar augstiem griestiem (3 – 4,5 m) un, piemēram, lielos birojos, lai apsildītu konkrētas darba vietas, nevis piesildītu visu telpu. Ja šo sildītāju izvieto tā, lai cilvēks visu laiku atrodas infrasarkanajā starojumā, tad telpā iespējams samazināt temperatūru, uzturēt gaisu mazliet vēsāku un tāpat justies komfortabli. Neizmantojot pareizi, šis sildītājs zaudēs savu efektivitāti un darbosies kā parasts elektriskais sildītājs – atslēgsies, kad apkārtējais gaiss būs uzsilis līdz noteiktai temperatūrai.

Var izmantot kā papildu apsildi
Konvekcijas tipa sildītājus var stiprināt līdzīgi kā centrālās apkures sildītājus – pie sienas. Tos nebūtu vēlams uzstādīt telpās ar augstiem griestiem , jo siltais gaiss ceļas uz augšu. Tos var izmantot gan kā patstāvīgu apkures sistēmu, gan kā papildu apsildi. Arī vairāki citi elektriskie sildītāji var kalpot kā papildu apsilde līdztekus pamatapkurei, to skaitā arī infrasarkanie sildītāji.

Eļļas radiatori uzkarsē eļļu, kas siltumu atdod metāla korpusam, sasildot apkārtējo gaisu. Elektriskie konvekcijas tipa sildītāji ar ventilatoriem jeb termoventilatori izraisa lielu gaisa kustību telpā un ir noderīgi, ja konkrētu telpu nepieciešams ātri uzsildīt.