Energoefektīva veļas mazgāšana

Veļas mazgājamā mašīna mums kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, tāpēc brīdī, kad vecā savu mūžu ir nokalpojusi, svarīgi vietā ir izvēlēties energoefektīvu iekārtu, kas palīdzēs ne tikai ietaupīt līdzekļus, bet arī lietderīgāk izmantot dabas resursus. Veļas mazgājamā mašīna ģimenēs ir regulāri darbināma iekārta, tādēļ arī pieskaitāma pie elektrības patērētājiem mājsaimniecībā, kuras lietošanas efektivitāti var izvērtēt.

Lai saprastu, cik daudz elektroenerģijas veļas mašīna patērē, marķējumā jāpievērš uzmanība energoefektivitātes klasēm. Labākās veļas mašīnas pašlaik ir ar klases apzīmējumu “A+++” , bet “A” klases iekārtas veikalos jau ir retums.

Līdztekus energoefektivitātes klasei ir norādīts arī iekārtas elektroenerģijas patēriņš gadā, piemēram, 147 kilovatstundas (kWh) gadā. Jāņem vērā, ka veļas mazgājamām mašīnām elektroenerģijas patēriņš ir norādīts, pieņemot, ka veļa, ievērojot instrukciju, tiks mazgāta vidēji 40° temperatūrā, un 220 reizes gadā. Šis rādītājs noder, lai salīdzinātu konkrētās veļas mašīnas elektrības patēriņu ar citām veļas mazgājamām mašīnām, savukārt reālais elektrības patēriņš atšķirsies atbilstoši lietošanas paradumiem.

Latvijā iedzīvotāji nepievērš īpašu uzmanību marķējuma piktogrammā norādītajam ūdens patēriņam, taču tas ir ļoti svarīgs lielums – tieši ūdens sildīšanas laikā veļas mašīnai ir vislielākais elektrības patēriņš – jo siltākā ūdenī un lielākā daudzumā tiks mazgātas drēbes, jo dārgāk tas izmaksās. Energoefektīvai veļas mazgājamai mašīnai labs ūdens patēriņa rādītājs ir 8200 litri gadā.

Nākamais izvēles kritērijs ir veļas mašīnas ietilpība, kas norāda, cik kilogramus veļas vienā reizē tajā varēs mazgāt. Svarīgi ir atcerēties, ka piktogrammā, kas ir apzīmēta „ar krekliņu” un kurā ir norādīts kilogramu skaits, runa ir par kokvilnas apģērbu, bet citas šķiedras audumiem mazgājamās veļas apjoms atšķirsies. Veļas mašīnas ietilpība var būt no 3,5 līdz 10 kilogramiem. Ir pieņemts uzskatīt, ka ģimenei ar 3 – 4 cilvēkiem pietiek ar veļas mašīnu, kuras maksimālā ietilpība ir 5 kilogrami. Der atcerēties, ka, mazgājot raupjus audumus, veļas mašīnas tilpni var piekraut pilnu, mazgājot sintētiku – līdz pusei, bet vilnu – 1/3. Taču, lai precīzi zinātu, kādu veļu, kādā apjomā izvēlētajā veļas mašīnā var mazgāt, jāskatās iekārtas lietošanas instrukcija. Speciālisti iesaka šo informāciju likt blakus veļas mazgājamajai mašīnai, kamēr ģimenes locekļi to apgūst.

Energoefektivitātes marķējumā 7 burtu skalā tiek norādīta arī centrifūgas klase jeb ūdens izgriešanas pakāpe, kas norāda, kāds ir atlikušais veļas mitrums pēc mazgāšanas un cik drīz pēc tam veļu var gludināt. Dažādu veidu audumu izgriešanai vajadzīgs noteikts centrifūgas apgriezienu skaits. Lielākajai daļai audumu, ko drīkst mazgāt veļas mašīnā, optimālais izgriešanas ātrums būtu vismaz 1000 apgr./min.  Eksperti skaidro, ka, precīzi ievērojot lietošanas instrukcijas nosacījumus, veļas mašīnā iespējams mazgāt gandrīz visu, pat apģērba gabalus, ko ražotājs nerekomendē mazgāt mehāniski. Delikātai mazgāšanai iespējams izmantot caurumotus tīklveida maisiņus, kas paredzēti veļas mazgāšanai. Piemēram, pūkainu džemperi var salocīt un mazgāt tādā maisiņā. Vēl viena iespēja, kā efektīvi lietot veļas mazgājamo mašīnu, ir atbilstošas mazgāšanas programmas izvēle. Lai to īstenotu, pirms mazgāšanas veļu nepieciešams pareizi sašķirot  gan pēc krāsas, gan pēc  ieteicamās mazgāšanas temperatūras.

Nepareizas temperatūras izvēle ir viena no tipiskām kļūdām, kas tiek pieļauta. Speciālisti iesaka veļu mazgāt  40° vai pat  30° temperatūrā. Ja mazgāsiet 95°, kā to iecienījuši darīt gados vecāki cilvēki, vienā mazgāšanas reizē patērēsiet 4-5 reizes vairāk elektroenerģijas un riskēsiet sabojāt veļu. Lietojot mazgāšanas līdzekli, ir jāievēro ieteiktās proporcijas, jo pārmērīga mazgāšanas līdzekļa lietošana rada gan lielākus tēriņus, gan palielina negatīvo ietekmi uz vidi. Pustukšas veļas mazgājamās mašīnas darbināšana būs enerģijas izniekošana, tāpēc veļas mašīna jāpiepilda atbilstoši veļas mašīnas lietošanas  ieteikumiem.