Energoefektivitātes ieguvumi

Aizvien vairāk Latvijā un Eiropā runā par energoefektivitāti – gan par elektroenerģiju, gan siltumenerģiju, gan transportu. Piemēram, var braukt ar videi draudzīgu automašīnu, kurai ir daudz mazāk izmešu un arī citi parametri ir krietni labāki un efektīvāki, turklāt ietaupot arī naudu. Ikdienā šis jautājums skar ikvienu, tāpēc Eiropas Savienība jau pirms kāda laika nolēma veikt energoefektivitātes pasākumus trijos lielos virzienos – pirmkārt, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazināšanā, otrkārt, par 20% palielinot atjaunojamo resursu izmantošanu enerģijas ražošanā, treškārt, par 20% uzlabojot energoefektivitāti, salīdzinot ar 1990. gadu. Katrai valstij šie ieteikumi jāpiemēro atbilstoši savām prioritātēm.

Vislabākā motivācija energoefektivitātes uzlabošanai ir augstas enerģijas cenas. Jāpatur prātā, ka ieguldīt energoefektivitātē visizdevīgāk ir brīžos, kad enerģijas cenas ir salīdzinoši zemas. Paradumu maiņa ļautu ietaupīt ievērojamu daudzumu enerģijas: piemēram, ik gadu ES valstīs iekārtās, kas atstātas gaidīšanas režīmā, tiek notērētas aptuveni 9 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas, kas ir par aptuveni 2 TWh elektroenerģijas vairāk nekā Latvijas gada elektroenerģijas patēriņš. Tēlaini izsakoties, ja iekārtas tiktu izslēgtas pavisam, nevis atstātas gaidīšanas režīmā, viena Latvija varētu gadu vispār neražot enerģiju.

Jaunā 2012. gada Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par energoefektivitāti ievieš vairākas obligātas prasības energoefektivitātes jomā, kuru izpildei nepieciešamas izmaiņas ne tikai Latvijas enerģētikas politikā un normatīvajos aktos, bet arī ar energoefektivitāti saistītajās citās politikās. Direktīvas galvenā ideoloģija ir enerģijas efektīvs patēriņš, kas nozīmē iespēju galalietotājiem mainīt ikdienas ieradumus – vairāk domāt par iespēju netērēt enerģiju lieki, piemēram, izvēloties energoefektīvākas elektroiekārtas, tāpat arī kontrolēt, kur enerģiju patērējam nevajadzīgi.